Par renesansi sauc laikmetu atsevišķu Eiropas valstu kultūras attīstībā, ko raksturo straujš zinātnes, mākslas, literatūras un saimnieciskās dzīves uzplaukums. Visspilgtāk tas izpaudās 15. – 16. gs. Itālijā, bet skāra arī Nīderlandi, Franciju, Angliju u.c. Eiropas zemes.
Renesanses mākslas ideāls bija veidot un radīt skaistu, harmonisku, dabisku, gaiši līdzsvarotu pasauli. Renesanses mākslas uzmanības centrā bija cilvēks. Paužot prieku par pasaules un cilvēka skaistumu, renesanses māksla reizē arī apliecināja cieņu Dievam – pasaules Radītājam.
Profesionālās mākslas galvenie žanri arvien vēl bija daudzbalsīgā polifonija, mesa un dziesmas ar latīņu tekstu, kam nu pievienojies arī laicīga satura madrigāls ar tekstu dzimtajā valodā. Tie visi ir daudzbalsīgās vokālās mūzikas žanri, kur noteicošie ir polifonās rakstības paņēmieni. Tādēļ renesansi dēvē par vokālās polifonijas ziedu laiku.
Par polifoniju, kā zināms, sauc tādu daudzbalsību, kurā nav galvenās melodijas un pavadošo balsu, bet visas balsis ir patstāvīgas un vienlīdz svarīgas.…
