Brīvības jautājums, kas ir visu citu jautājumu pamatā, aizvien vairāk ienāk katra cilvēka dzīvē, skarot visdažādākās dzīves jomas vispār ņemot. Vieni paceļ brīvību tik augstu, ka tā kļūst par vērtību avotu, citi turpretīm radikāli apšauba tās pastāvēšanu. Tomēr neskatoties uz to, visi kā viens dedzīgi tiecas pēc tās, katrs to vērtējot un skatot pēc savu kritēriju skalas.
Slāpes pēc brīvības patiešām ir labas, jo tiesības uz brīvību, kā arī apziņas respektu tās virzībā uz patiesību ir cilvēka tiesību pamats. Un līdzīgi kā mūsdienu sabiedrībā nepārstāj virmot dažādi uzksati un pārliecības, kas saistītas ar augstākminēto tematu, tā arī Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa laikā tie spēja iegūt ne mazāk svarīgu lomu sabiedrībā. Šai sakarā apskatot vienu konkrētu tā laika pasaules uzskatu, brīvības jautājumā, no Hēgeļa viedokļa, ielūkosimies viņa uzskatos un pārliecībās, tos analizējot kristīgās filozofijas gaismā, kur svarīgu lomu ieņem tādas izcilas personības kā svētais Akvīnas Toms un svētais Augustīns. Darba pirmajā nodaļā, kur vairāk tiks iezīmēti svarīgākie Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa dzīves momenti jeb posmi, kas ir cieši saistīti ar viņa filozofisko darbību, vispārējos vilcienos iezīmēs viņa filozofisko struktūru, kas palīdzēs saprast šī filozofa domu gaitas modeli. Savukārt otrās nodaļas ietvaros tiks sniegts Hēgeļa uzskats brīvības jautājumā, ko trešajā nodaļā vērtēsim skatot to kristīgās filozofijas gaismā. Un visbeidzot noslēdzot darbu, apkoposim iepriekš izklāstīto, nonākot pie konkrētiem secinājumiem, kas kā darba gaitā atklāsies nebūs labvelīgi Hēgeļa brīvības uzskatam. …
