Tātad plaša sazināšanās nozīmes atzīšana kļuva par tematiku, kas ir gandrīz klišeja. Tas būtu muļķīgi, ja tas iedrošinātu cilvēku domāt par to kā par grūti izmaināmu lietu, tas ir, par dzīves faktu, kas ir līdzīgs laika apstākļiem. Tas ir svarīgs temats un daudz kas var būt izdarāms, lai atrisinātu tā problēmas. Vadītājs, kas neprot labi sazināties, neprot vadīt, līdz ar to šis temats ir ļoti svarīgs vadītājam iesācējam.
Tas ir svarīgi, lai darbā mēs sekmīgi sazināmies viens ar otru. Visvienkāršākajā līmenī jūs gribat, lai jūsu darbinieki kaut ko izdarītu, tādēļ jūs to viņiem pasakāt, tas ir, jūs sazināties. Viņi izpilda to un ziņo jums, tas ir, viņi sazinās. Pēc novērojumiem cilvēka sistēma informācijas pārraidīšanai un saņemšanai ir diezgan laba pārklājot ziņas ar dažāda veida netīšām nozīmēm. Saņēmēji var dzirdēt informāciju, kura netika pateikta, pārraidītāji var pateikt lietas ne ar tādu nozīmi, kādu viņi domāja. Iezīmējas haoss.
Haoss var būt vismaz pašā sākumā atlikts vai pat pilnīgi noraidīts. Atslēga tam ir pazīt jau attēlotas lamatas un dot tam iespēju. Tas nenozīmē izturēties pret kolēģiem kā ignorantiem, bet vienkārši atzīt realitāti, ka visi esat cilvēki un pieņemt visu, kas no tā izriet. Tā pati pieeja uzsver, ka neskatoties uz to, vai jūs strādājat ar augstākstāvošām personām, padotajiem vai ar līdzīgiem jums darbiniekiem, ir jānodrošina, lai katra puse pasniedz informāciju tādā veidā, kurā tika domāts to pasniegt.
Šīs lietas pamatā ir jautājums par to, kurš ir atbildīgs par to, lai sazināšanās darbotos: informācijas vai instrukciju pārraidītājs vai saņēmējs. …
