Visām tautām ir mīti vai teikas pat sirmās pagātnes ievērojamiem notikumiem un vīriem. Visvairāk šādu mītu gan ir senajiem grieķiem. Viņu dzīvā iztēle ir radījusi spilgtus varoņu un dievu tēlus. Dievi parasti tika attēloti ar visām cilvēku kaislībām un vājībām, mītos sastopama gan krāpšana, gan meli, gan neuzticība. Grieķu mīti sasaucas arī ar citu tautu mītiem. Mīti tika pārstāstīti no paaudzes paaudze, un katrs stāstītājs šo to ir pielicis klāt, tādēļ mītiem ir vairāki varianti. Šie mītu ir kļuvuši par neatņemamu grieķu kultūras sastāvdaļu. Arī daudzi mākslinieki un dzejnieki ir attēlojuši grieķu dievus un varoņus, piemēram, Gēte, Markss, Puškins, Šillers, Mikelandželo, Leonardo da Vinči, Rafaēls, Valeskezs, Rembrants un Rubenss. Vēl mūsu dienās lieto tādus izteicienus kā Sīzifa darbs, Tantala mokas, Prokrusta gulta, Ahilleja papēdis, Trojas zirgs, u.c. Grieķu radītie tēli dzīvo arī vēl mūsdienās.
Pasaules un dievu rašanās .Kā vēsta grieķu mīti, pasaule ir radusies no bezgalīgā Haosa. No Haosa ir cēlusies zemes dieve Gaja, pazemes dievs Tartars, kas radījis tumsas un pazemes valstību Tartaru. Dzima mīlas dievs Erots jeb Eross. Haoss radīja arī tumsu Erebu un nakti Nikti, kā arī gaismu Aiteru un dienu Hemēru. Gaja dzemdēja Urānu – debesu dievu. …
