Audzināšanas jēdziens ir senākais un plašāk aptverošais jēdziens, kas atklāj cilvēka tapšanu. Audzināšana ir pedagoģijas pamatjēdziens. Tā kā audzināšana iekļauj sevī, gan procesu, gan šī procesa rezultātu, nolūku un rīcību, audzēkņa stāvokli un šī stāvokļa nosacījumus, tad tas ir normatīvs jēdziens. Audzināšana ir kas vairāk nekā tikai augšana un attīstība. Audzināšana ir mijiedarbība starp pieaugušo un bērnu, kas notiek sociālajā vidē.
Bērna un vides mijiedarbības centrā atrodas bērns kā personība kopveselumā. Bērns dzīvo mikrovidē – ģimenē, bērnudārzā, skolā - , tā ir mācīšanās vide, ko veido cilvēki, lietas, daba, fiziskā vide, audzināšanas līdzekļi. Bērns darbojoties šai vidē, pats sevi motivē darbībai.
Audzināšana ir mūžīga : tā radās līdz ar cilvēku rašanos un pastāvēs, kamēr vien pastāvēs cilvēce. Pirmatnējie cilvēki savus bērnus audzināja darba procesā : tēvi kopā ar dēliem zvejoja, medīja, bet mātes ar meitām rūpējās par ēdienu, mītni, apģērbu. Audzināšana kā darba pieredzes nodošana radās darba procesā un izrietēja no nepieciešamības izdzīvot. Sabiedrības attīstības gaitā audzināšana atdalījās no darba procesa.…
