Jēdziens „civilizācija” ir cēlies no latīņu vārda „cīvīlis” (pilsoņa, pilsoņu, valsts, sabiedrisks). Vispārpieņemtas šā jēdziena interpretācijas nav.
Eiropas zinātniskajā literatūrā jēdzieni „civilizācija” un „kultūra” parādījās vienlaikus. To popularitāti veicināja franču 18. gadsimta apgaismotāju darbība.
Sākumā jēdzienu „civilizācija” lietoja progresa teorijās kā pretstatu jēdzienam „mežonība”. Civilizāciju raksturoja kā eiroptocentisku ideālu. Tā bija iedomāta sabiedrība, kurā valdītu saprāts un taisnīgums.
Bieži jēdzienu „civilizācija” lietoja ka sinonīmu jēdzienam „kultūra”. Šādos gadījumos ar civilizāciju saprata „materiālo un garīgo sasniegumu kopumu sabiedrības vēsturiskajā attīstībā”. Nereti ar civilizāciju saprata arī pašu kapitālismu.
Ar 19. gadsimtu zinātnē parādījāš cilvēces vēstures plurālistiskās teorijas. Civilizāciju būtību meklēja etnogrāfiskajā kontekstā, un valdīja uzskats, ka katyrai tautai ir sava civilizācija.
19. gadsimta franču zinātnieks F. Gizo mēģināja atrisināt pretrunas starp vienotā cilvēces progresa ideju un tautu etnogrāfiskā materiāla daudzveidību. Tika izvirzīta doma, ka eksistē gan lokālās, gan vienotās cilvēces civilizācija.
…
