Analītiskā bibliografēšana tiek maz pielietota, jo parasti uzsver, ka analītisko bibliografēšanu aizstāj datubāzes. Tomēr bibliografēšana nezaudē savu nozīmi, īpaši mazāku valstu informācijas resursu papildināšanā, kur bieži vien vērojams zinātnisku grāmatu un uzziņu literatūras trūkums.
Viens no galvenajiem bibliogrāfijas uzdevumiem ir nodrošināšināt piekļuvi jaunākajai informācijai. Bieži vien kāda vēsturiska notikuma vai cita notikuma raksturojumu var iegūt vienīgi no tā laika preses izdevumiem jeb tā laika grāmatām. Nozīmīga ir arī rakstu krājumu, kalendāru, citu materiālu pakalpojumu bibliografēšana. Loģiskā secībā sakārtots grāmatu, manuskriptu, audiovizuālo formātu un citu publikāciju bibliogrāfiju sistemātisks vai reģistratīvs apkopojums, kas uzrāda autoru, nosaukumu, izdošanas laiku un vietu, izdevēju, sīkākas ziņas par izdevumu, lappušu skaitu, sēriju un literāro informatīvo saturu. Bibliogrāfija var aptvert viena autora darbu, vai literatūru par vienu priekšmetu, viena izdevēja iespiestos izdevumus, vienā vietā iznākušos avotu, vai arī vienā laika posmā izdotos dokumentus. Terminu lieto arī attiecībā uz visu literatūru par kādu jautājumu. Bibliogrāfija var būt izsmeļošā, vispārīgā, universālā (ietvert visus formātus, periodus, priekšmetus utt.) vai nacionālā (vienā valstī izdotos materiālus), vai izvēles (ja iespieddarbi izvēlēti, vērtējot to kvalitāti vai atbilstību mērķim), vai speciālā (viena aspekta robežās), vai tirdzniecības (apkopota komerciāliem grāmatizdošanas un grāmattirdzniecības nolūkiem). …
