Laikam tomēr beigu beigās viss, kas tev pašam atliek, tad, kad patiesi zini, ka nekas vairs tevi nespēj glābt, ir tā pēdējā cerība: tomēr kaut kāds pavērsiens uz labo pusi vēl ir iespējams, un varbūt ir kaut kas, kas tevi paglābs un izpestīs no bezcerīgā stāvokļa. Parasti nekas tāds nemēdz notikt, un varam tikai cerēt, ka nestundā, ja ar mums patiesi kas tāds atgadīsies, mūs pie dzīvības un skaidra saprāta neglābjamā situācijā uzturēs tikai trausla nieka ticība un nezūdoša cerība, kas vienmēr paliek ar mums līdz pēdējam elpas vilcienam.…
