Jebkura tiesību norma ir likumdevēja vai citas normas izdevēja apdomātas, mērķtiecīgas darbības rezultāts. No tā cik adekvāti likumdevējam izdodas ietvert vārdos savu gribu, lielā mērā ir atkarīgs tas, cik precīzi būs iespējams likuma pielietotājam reproducēt normu tekstu. ‘Tieši interpretācija paver iespējamību reāli un pārbaudāmi ieviest normu piemērošanas praksē nacionālās tiesību sistēmas un starptautisko tiesību principus, piemēram, taisnīguma, vienlīdzības likuma un tiesas priekšā u.c. principus, un tiesību vispārējās vai tā sauktās deklaratīvās normas. Tāpat interpretācijas procesā var rasties nepieciešamība analizēt tos vēsturiskos nosacījumos , kādēļ konkrētā norma tika pieņemta, tās pieņemšanas mērķis, nolūks, nozīme, kā arī normas piemērošanas prakse.
Mūsdienu Latvijas apstākļos kvalitatīva interpretācija var kļūt par iedarbīgu līdzekli, lai novērstu vai mazinātu normatīvajos aktos esošās pretrunas un citus trūkumus.
Interpretācijai kā tiesību normu pielietošanas un piemērošanas sastāvdaļai ir nepieciešami zināmi tiesiskie pamati, kas nodrošina šī procesa legalitāti un piešķir tā rezultātiem saistošu spēku. Šādas normas parasti ir ietvertas konstitūcijās, materiālo vai procesuālo tiesību normās. Pirmskara Latvijā interpretāciju regulējošās normas bija ietvertas Civillikumā un procesuālajos likumos.…
