3. Ceturtajā un piektajā tautasdziesmā tiek atklāts antropomorfisms. Cilvēks dzīvniekam ir piedēvējis cilvēcīgas īpašības, piemēram, „zaķis ara taurēdams”, „lapsa tina atspolites”, „caune auda”. Senlatviešiem bija pieņemts dzīvniekus pielīdzināt cilvēkiem, piedēvēt to īpašības un darbības, tā atklājot sabiedrības trūkumus, negatīvās un pozitīvās iezīmes. …
