1. Plānošanas būtība.
Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana un to sasniegšanas stratēģiskās, taktiskās un operatīvās darbības izstrāde. Tā, savukārt, iedalās, kā neformāla un formāla. Neformālās plānošanas pamatā ir menedžera intuīcija bez stingras metožu izmantošanas, tās ietvaros viņš vadās pēc savas pieredzes, taču šāda veida plānošana var būt daudz grūtāk uztverama citiem uzņēmuma darbiniekiem un partneriem. Formālās plānošanas pamatā ir rūpīga situācijas izpēte un lēmumu pieņemšana pēc metodes. Nereti formālā plānošana ir daudzkārt efektīgāka par neformālo, tieši tā iemesla dēļ, ka tā ir daudzkārt pārdomātāka un apzināta, kas samazina iespējamo kļūmju varbūtību. Tās priekšrocības ir, piemēram:
1. Organizācijas vietas un lomas apzināšanās, nodomu noteikšana un galveno mērķu skaidra formulēšana, kas ietver apzināšanos, kāda ir firmas loma tirgū, kāds ir tās mērķa tirgus un potenciālo klientu vajadzības;
2. Specifisku mērķu sistēmas veidošana un noteikšana. Tiem jābūt formulētiem un detalizēti piefiksētiem, lai tos spētu pilnībā īstenot;
3. Iekšējās un ārējās vides ietekmju izprašana nepieciešama, lai spētu apzināt iespējamos draudus, vai izmantotu labvēlīgus faktorus firmas labā;
4. Darbības alternatīvu novērtēšana un optimāla izvēle dod iespēju atrast labāko variantu atbilstoši firmas mērķiem.
Katra organizācija veic plānošanas funkciju savu mērķu īstenošanas interesēs.
…
