Pozitīvā brīvība – apskata jautājumu, kas ir iejaukšanās vai kontroles avots, kas var likt kādam darīt to ko tas nevēlas vai piespiest būt citādākam. Pozitīva brīvība ir cilvēka valdīšana pašam pār sevi. Brīvības pozitīvais raksturs rodas no cilvēka vēlmes valdīt pār sevi. Cilvēks dzīvo saskaņā ar domu, ka pats vēlas izlemt, saskaņā ar sevi nevis balstoties uz ārējiem faktoriem. Cilvēks vēlas būt pats savas gribas instruments. Kas interesanti Berlins izsaka domu par to, ka cilvēks vēlas būt indivīds, nevis nekas. Līdz ar to jādomā, ka pozitīvajā brīvībā, cilvēks uzskata, ka tikai tad viņš var būt kaut kas, ja ir pats savas gribas instruments. Pozitīvajā brīvībā cilvēks vēlas izjust sevi, kā domājošu un gribošu būtni, nevis tikai marioneti. Tomēr var pastāvēt arī situācija, ka kāds cits izlemj cilvēka vietā, bet tas tiek darīts viņa labuma vārdā, jābilst, ka ir reizes, kad šādas darbības palielina arī brīvības platību. Līdz ar to varam secināt, ka arī atšķirīgi, no pozitīvās brīvības, uzskatiem var darboties saskaņā ar to. Šeit šim procesam jābūt saskaņā ar cilvēku, jo pretējā gadījumā, to vairs nevarēs saukt par labuma vārdā darītu.…
