-
Didaktiskās pieejas izglītības praksē
3.Novērošana un iejaukšanās
Grupu novēro – skolotājs
Novērošana – novērošanas lapa
Uzvedība – tiks novērotas bērnu spējas darboties katrā no priekšmetiem, un intelektuālo spēju attīstība priekšmetos (kritērijus skatīt 1.pielikumā)
Rotaļnodarbības plāns ir balstīts uz montesorī metodes principa, kas veicina bērna mācīšanos un aktīvu iesaistīšanos izziņas procesā, šajā gadījumā plāns veicinās interesi par pasaules izzināšanu. Montesori didaktiskais materiāls ir veidots tā, lai tas organiski saplūstu ar bērna spējām un interesēm, kā arī tādā secībā, lai bērns justu tieksmi nepārtraukti izzināt vēl nezināmo. Darbošanās norit nepiespiesti, ar aizrautību un interesi, jo bērni izjūt iekšēju nepieciešamību darīt to, ko viņi paši izvēlas. „Palīdzi man to izdarīt pašam!” Skolotāja uzdevums ir parādīt bērnam, kā ar materiālu strādāt, sniegt atbalstu, ja tas nepieciešams, bet nedarīt bērna vietā. Bērns labāk atceras tad, ja ir ne tikai redzējis vai dzirdējis, bet ir izdzīvojis ar visām maņām un paveicis pats.
Brīva darbošanās ir Montesori pedagoģijas kodols. Bērni paši izvēlas, ar ko nodarbosies. Montesori skolotājs ir palīgs patstāvīgas personības attīstībā. Kad nepieciešams skolotājs dod padomu un palīdz bērnam pašam veikt uzdevumu. Skolotājs pacietīgi strādā ar bērnu un skaidro materiālu pielietojumu un atbalsta bērnu, ja tam nepieciešama palīdzība. Skolotājs veido arī bērnu attieksmi pret apkārtējo vidi un materiālu. Mācību plāna pamatā ir montesori metode, kurā bērns mācās darīt pats, skolotāja ir tikai kā palīgs, lai veidotu priekšstatu. Skolotājs nedara bērna vietā, bet bērns apgūst un dara pats. Tādējādi bērnam būs vieglāk uztvert informāciju par pasauli un cilvēkiem tajā. Pašam darot bērns apgūs valstis, iemācīsies lielāks mazāks nozīmi, veidos izpratni par to, kur atrodas mūsu valsts, kuras ir lielākās valstis pasaulē, kā arī iepazīs valstu kultūru, cilvēkus, valodu un visu pārējo, kas ietilpst ceļojumā apkārt pasaulei.
…
Kā zināms un ko uzsver arī A. Vorobjovs - pirmsskolas vecumā vadošais darbības veids ir rotaļa. Tās procesā bērns apgūst lomas, cilvēku savstarpējās attiecības, saskarsmes paņēmienus, kopdarbības paņēmienus, u. c., rezultātā bērnam līdz 6 gadu vecumam jāizveidojas savam priekšstatam lomu un sociālo attiecību sistēmā, tas ir sociālais „Es”. (Vorobjovs,1996,268). Sākumā bērns iepazīst pats sevi un apkārtējos un vēlāk iepazīst pasauli, tāpēc autore vedīs bērnus nelielā ceļojumā apkārt pasaulei, lai radītu bērniem priekšstatu par cittautu kultūru un par pasauli kopumā. Ņemot vērā to, ka rotaļa ir bērnu intelektuālo spēju veicinātājs, studente izstrādāja tematisko nodarbību plānu, kurā būs iesaistītas arī rotaļas un darbošanās. Plāns ar integrēto rotaļnodarbību saturu realizējams 5 – 6 gadus vecu bērnu grupā. Izstrādājot tematisko plānu studente ņēma vērā bērnu kognitīvo procesu sistēmu, tā ietver sajūtas, uztveri, uzmanību, atmiņu, domāšanu un valodas attīstīšanu. Tā kalpo tam, lai bērns dažādi uztvertu, uzkrātu un pārveidotu informāciju, kas nāk no vides, organisma un atmiņas. Ar rotaļnodarbības plānu un kognitīvo mācīšanās sistēmu, studente vēlas aktivizēt bērnu interesi par pasaules izzināšanu, pasauli, kas ir tālāk par apkārtējo vidi, un pie kuras bērns jau ir pieradis. Bērnam jārada interese par citu valstu kultūru, tas ir citu valstu iepzīšana, priekšstata radīšana par cittautu dejām, paražām, dziesmām, ēdieniem un cilvēkiem, kā arī no ģeogrāfiskā viedokļa, bērnam jāiepazīst pasaules uzbūve un to kādā vietā atrodamies.
