-
Nekrozes un gangrēnas
Nekrožu un gangrēnu attīstību predisponē un ietekmē:
1.organisma anatomiski fizioloģiskās īpatnības,
2.infekcija,
3.nelabvēlīgi ārējās vides faktori.
Organisma anatomiski fizioloģiskās īpatnības var būt gan vispārēja, gan vietēja rakstura. Pirmajā gadījumā nozīme ir organisma reaktivitātes pakāpei, nervu sistēmas tipam, anēmijai, sirds mazspējai, vielmaiņas slimībām, hipoavitaminozēm, intoksikācijām un organisma pretestības spēju izsīkumam. Vietēja rakstura īpatnību grupā jāmin audu asinsapgādes tipi (maģistrālais, zarotais), kolaterāļu stāvoklis, asinsrites nosprostojuma izveidošanās ātrums, patoloģiskās pārmaiņas asinsvados (ateroskleroze, endarterīti) utt. Mikrobu un to toksinu klātbūtne ievērojami sekmē audu nekrozes un gangrēnas attīstību, veicina strauju procesa izplatību. Nekrožu attīstību veicina arī audu atdzišana un pārkāršana.
Klasifikācija.
Gangrēna kā nekrozes paveids var veidoties dažādos audos (ādā, zemādā, muskuļaudos) vai orgānos (plaušās, žultspūslī, tievajā zarnā, dzemdē u. c). …
Audu vietēju atmirumu sauc par nekrozi vai gangrēnu. Audu gangrēna ir nekrozes paveids, kam raksturīgs strutains audu sabrukums un asins pigmentu izgulsnēšanās, kā rezultātā audi kļūst tumši, pat melni. Etioloģija. Vietējai audu atmiršanai var būt dažādi cēloņi: tiešie audu bojājumi audu barošanās traucējumi sakarā ar asinsrites izmai¬ņām vielmaiņas slimības un nervu sistēmas bojājumi. Klasifikācija. Sausa gangrēna Sausā gangrēna (gangraena sicca) biežāk novērojama ekstremitātēs. Tā attīstās novājinātiem slimniekiem ar lēni progresējošiem asinsrites traucējumiem, īpaši, ja uz ekstremitātes virsmu iedarbojas kādi fizikāli vai ķīmiski faktori. Ārstēšana. Profilakse. Gāzes gangrēna Gāzes gangrēnas ierosinātāji (Bacillus perfringrens). Valga jeb mikla gangrēna Miklo gangrēnu (gangraena humida) novēro galvenokārt tukliem indivīdiem Izmantota literatūra