Ekonomikas pārveides procesi, kas sākti pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas, prasa katras tautsaimniecības nozares vietas un lomas pārvērtēšanu jaunās saimnieciskās struktūrpolitikas un Eiropas integrācijas procesu kontekstā. Pozitīvam rezultātam jāizpaužas pamatotas nozares attīstības stratēģijas veidā. Tas nepieciešams gan uzņēmējiem mikroekonomikas, gan valdībai makroekonomikas līmenī, lai radītu vidi un nepieciešamos apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai. Taču šādas vienotas stratēģijas izstrādāt ir ļoti sarežģīti, jo Latvijā ekonomiku skar arī daudzas sociālekonomiskas problēmas, kā, piemēram, augstais bezdarba līmenis, zemās pensijas, dzīves dārdzība, korupcija, maksas izglītība. Tāpat Latvijas ekonomikas problēmu pastāvēšanu veicina šaurās noieta tirgus perspektīvas.
Neticība valdībai un valstij ir viena no sāpīgākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas problēmām, kas vecina ne tikai morālas, bet arī ekonomiskas problēmas. Augstais korupcijas līmenis un ēnu ekonomikas esamība, bremzē ekonomikas attīstību un atbaida daudzus ārvalstu investorus ieguldīt līdzekļus Latvijā. Pēc Eirobarometra pētījumiem liels īpatsvars (aptuveni 30% no IKP) ir ēnu ekonomikai, tādējādi veidojas negodīga konkurence un neefektīva resursu sadale.
Kā liecina sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju bažas rada straujais inflācijas kāpums un eirozonas ieviešana.
…
Apskatīti jautājumi par ēnu ekonomiku, korupciju un inflāciju. Citāts: "Kā liecina sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju bažas rada straujais inflācijas kāpums un eirozonas ieviešana. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, februārī patēriņa preču cenas Latvijā pieaugušas par 6,9% un IKP sasniedza desmit procentus. Lai samazinātu inflācijas kāpumu, tika veikti grozījumi kredītsaistību noteikumos, kas Latvijas iedzīvotājos izraisīja neveselīgu rosību un skepsi. Zinātnieki lēš, ka būtiskas izmaiņas inflācijas procesos 2007. gadā nemainīsies, kas var novest pie ekonomikas lejupslīdes..."
