Vērtējums:
Publicēts: 31.10.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Tieslietas', 1.
  • Konspekts 'Tieslietas', 2.
  • Konspekts 'Tieslietas', 3.
  • Konspekts 'Tieslietas', 4.
  • Konspekts 'Tieslietas', 5.
  • Konspekts 'Tieslietas', 6.
  • Konspekts 'Tieslietas', 7.
  • Konspekts 'Tieslietas', 8.
  • Konspekts 'Tieslietas', 9.
  • Konspekts 'Tieslietas', 10.
Darba fragmentsAizvērt

6.Pilsonības instituts. Vēlēšanu instituts. Vēlēšanu tiesību konstitucionālieprincipi.
Pilsonība ir jēdziens, ar kuru apzīmē personas pilnu un atbildīgu, laikā un telpā noturīgu tiesisku saikni ar noteiktu valsti
Pilsonība ir viena no valsts suverenitātes pazīmēm.
Pilsonība sastāv no:
skaidri noteiktiem principiem, kādām personām pienākas pilsonība,
noteikta tiesību un privilēģiju kopuma,
pilsoņu pienākumiem.
Vēlēšanu tiesības ir konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, kā arī svarīgāko valsts amatpersonu ievēlēšanu.
Vēlēšanas ir mehānisms (metode), ar kuras palīdzību tauta daļu no savas suverenitātes nodod īpašiem varas nesējiem (institūcijām), un līdz ar to šīs institūcijas tiek pilnvarotas runāt tautas vārdā.
Vēlēšanas var raksturot ar sekojošām 4 pazīmēm:
1) periodiskums;
2) saistītas ar konkurenci;
3) tās ir inkluzīvas (paredz plašu tautas masu iesaistīšanos);
4) tām ir definitīva nozīme – rezultāti ir vispārobligāti.
Vēlēšanu tiesības var iedalīt:
Objektīvās vēlēšanu tiesības – reglamentē vēlēšanu sistēmu plašākā nozīmē;
Subjektīvās vēlēšanu tiesības – valsts garantētās pilsoņu tiesības piedalīties valsts un pašvaldību institūciju vēlēšanās. (aktīvās, pasīvās)

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants