Secinājumi I
Naidīgās attiecības starp etniskajām grupām veidojušās vēsturiski;
Pēc Aukstā kara attiecības bijušajās Dienvidslāvijas valstīs izpaudās kā vardarbīgi konflikti un etniskā tīrīšana;
Valstis apstrīdēja viena otras pretenzijas par teritoriālajiem valstu robežu jautājumiem un etnisko minoritāšu tiesībām, kas sekmēja militāru akciju rašanos.
Secinājumi II
NATO, militāri iejaucoties reģionā, veica stabilizēšanas pasākumus, mazināja karadarbības aktivitāti, sekmēja naidīguma mazināšanos reģionā;
Tika mazināti kopējie draudi un nedrošība reģionā, veicināta stabilitāte, vienojot valstis kopējā drošības jautājumu risināšanā;
Kopīgas intereses un mērķis - iestāšanās NATO - mazināja vēsturiski iesakņojušos naidīgumu un stabilizēja drošības raksturu reģionā.
Secinājumi III
Valstu atšķirīgā nostāja 2008. gada situācijā, kad Kosova vienpusīgi pasludināja savu neatkarību, no jauna iezīmē problēmjautājumu Rietumbalkānu drošības reģionā un paver diskusijas tālākai reģiona drošības attīstībai.
…
