Kultūra pēc savas būtības ir viss specifiski cilvēciskais, kas atšķir mūs no pārējām būtnēm, visa cilvēka pasaule, viņas brīvības, iespēju sfēra. Bez kultūras mēs esam, no vienas puses, ļaunāki par plēsīgiem zvēriem, no otras puses, bezpalīdzīgi par mājlopiem mežā. Kultūras tapšana – tā ir visa mūsu vēsture, tā palīdz attīstīt mūsos cilvēcisko. Kultūras tapšana paredz divējādo: pirmkārt, tradīciju saglabāšanu; otrkārt jaunrades izvēršanu, kas prasa ierosmi un rosību, jaunu formu un mehānismu rašanu un nostiprināšanu. Protams, kultūras apguvē mēs nedrīkstam aizmirst cilvēka iekšējās pasaules, viņa garīguma līmeni, jo visai kultūrai nav nekādas jēgas, ja nav dvēseles, gara, kas uztver, patērē, izprot vērtības. Katram cilvēkam ir jāzina un jāievēro svinīga pasākuma ētika un estētika. Es savā darbā aplūkošu dzimšanas dienu ētiku un estētiku.…
