Pilskalns atradās Ogres pilsētas austrumu nomalē, teritorijā starp Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi. Tas bija izvietots 1,5km garā morēnu paugura augstākajā vietā (69m vjl). Varenie nocietinājumi aizņēmuši kalna daļu 200m garumā. Kalna rietumu pusē bijis ezers. Visapkārt pilskalnam atradusies ap 2ha liela apmetne.
Ķentes pilskalns un apmetne hronoloģiski pieder pie ilga laika posma, kura ietvaros Latvijas teritorijas iedzīvotāju sociālekonomiskajā dzīvē notiek svarīgas izmaiņas (pāreja no pirmatnējās kopienas iekārtas uz šķiru sabiedrību).
Pieminekļa apdzīvotība sākusies 1.gt.p.m.ē., bet svarīgākais izrakumu materiāls iegūts 5.-9.gs. apdzīvotības perioda slāņos. Ķentē vienādi plašā apjomā izpētīta gan nocietināta dzīvesvieta – pilskalns, gan ar to vienlaicīgā apmetne.
Rakstiski Ogres apkaime pirmo reizi minēta Indriķa Livonijas hronikā (1225.-1227.). Hronikā minētā Ogres pils, domājams, atradusies Ķentes kalnā – par to liecina šajā vietā veiktie arheoloģiskie izrakumi. Pēc atrastajiem priekšmetiem var spriest, ka te dzīvojušas senas Daugavas lībiešu ciltis.…
