Francs Kafka (1883–1924) ir absurda poētikas izstrādātājs. Viņa stāstos jūtama indivīda attālināšanās no pasaules, novērojamas paralēles ar eksistenciālismu, absurda motīvs caurvij visus stāstus. Kafka universitātē studējis jurisprudenci, tādēļ viņa stāstos sastopami arī tiesu motīvi (“Likuma priekšā”, “Par likumiem”). Šajos stāstos viņš raksta par netaisnībām, par cilvēka un likuma attiecībām.
Stāsts “Atraidījums” ir par sāpēm, šaubām par sevi, savu vērtību. Tematika sevī ietver ne tikai nestabilitāti un nepārliecinātību (ja jau sveša cilvēka viedoklis mums kaut ko nozīmē), bet arī mīlestību, grēku un pakļaušanos instinktiem. Stāstā apspēlēta situācija, kas aktuāla arī mūsdienās, – skaistas sievietes atdodas tikai vīriešiem ar statusu, tādējādi it kā apliecinot pašas savu vērtību, kam patiesībā nav nozīmes.…
