1. Bēgšana no sava laika un telpas
„Un augstāk, arvien augstāk
Nes mani šalkdama,
Nes mani tālāk, tālāk
Bez mēra plašumā - -
Lai laika strāvu justu
Ap sevi dūcošu –
Un visu bezgalību
Sev krūtīs pukstošu!”
(Visaugstāko)
2. Indivīds kā augstākā vērtība
„Bez Tevis es kā vārīgs stādiņš,
It kā bez balsta apinīts,
Bez Tevis viena maldos, klīstu
Kā mākonis, no vērtas dzīts...”
(Pie Tevis)
„Vai dzīve, kad tai zieds jau biris,
Nav nākotnē vairs vērtīga?
Un mērķis dažs kad viņai iris,
Līdz mākta pati centība? ...”
(Šurp, pagājība!).…
