Romāns «Aiz septītā tilta» ir alegorijām un simboliem bagāts sacerējums. Tā centrā ir vēstījums par divām draudzenēm Edīti un Solvītu, kuras pēc vairākiem neredzēšanās gadiem atkal nejauši satiekas Ņujorkā pēc kāda koncerta. Abas ir trīsdesmit trīs gadus vecas, taču tik pretējas un savstarpēji atšķirīgas gan ārējā izskata, gan temperamenta, dzīves uztveres un dzīvesveida ziņā, ka brīžam var rasties pat jautājums, kas viņām varētu būt kopīgs un vai vispār iespējama draudzība starp tik atšķirīgiem cilvēkiem. Tādēļ jo lielāks ir pārsteigums, kad pašās romāna beigās lasītājs uzzina, ka Edīte un Solvīta ir viena persona. Par to liecina uzraksts uz kapakmens, kas agrāk kalpojis par ceļa rādītāju: «Edīte Solvīta Melvija». …
