Krimināltiesības

1.Krimināltiesību jēdziens, uzdevumi, sistēma.
Krimināltiesības (tālāk KT) kā likumdošanas nozare ir likumdevēja izdota normu sistēma, kas nosaka atbildības principus un pamatu, paredzētos sodus un tos noteikšanas principus, nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda. KT kā publisko tiesību nozare regulē attiecības starp personu, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu (tālāk NN), un valsti tās kompetentu institūciju personā. Regulēšana notiek, piedraudot ar sodu un piemērojot sodu. KT kā tiesību zinātnes nozare pēta KT normu iedarbības un piemērošanas iespējas. Uzdevumi: teorētiska likumu skaidrošana; likuma piemērošanas prakses vispārināšana; likuma profilaktiskās un audzinošās nozīmes izpēte; vēsturisku un citu valstu likumu izpēte u.c.

2.Krimināltiesību principi.
KT principi ir to normās ietvertas vadošās idejas, kas raksturo ties. būtību un specifiskas īpatnības. Krimināllikumā (tālāk KL) ir ietverti 4 principi: likumības princips, vainīguma princips, taisnīguma princips un humānisma princips. LP nosaka nacionālo normu atbilstību starptautiskajām tiesībām, KL atbilstību Satversmei; sodāmi tikai likumā paredzētie NN (nullum crimen sine lege- nav nozieguma bez likuma); izslēdz KL piemērošanu pēc analoģijas (likums izslēdz iespēju saukt pie kriminālatbildības (tālāk KA) par līdzīgiem, bet KLā neparedzētiem NN, pat ja tie ir sabiedriski bīstami). VP nosaka, ka nav NN bez vainas (nullum crimen sine culpa); nevienu nevar saukt pie KA, ja nav noteikta personiskā vaina NNā un sekās, kas iestājas. TP nosaka, ka individualizējot sodu, jāņem vērā konkrēta NN apstākļi un vainīga personība; nevar sodīt divreiz par to pašu izdarīto NN. HP nosaka soda ekonomijas principu (minimālais nepieciešamais sods); personu var atbrīvot no KA un soda; pastāv KA izslēdzošie apstākļi (nepiec. aizstāvības, galējas nepieciešamības apstākļos).

3.Krimināltiesību funkcijas.
Galvēna funkcija- aizsargājošā funkcija- ar specifiskiem līdzekļiem aizsarga svarīgākas intereses; vērtību, aizsargājamo ar KT, hierarhija: personība- sabiedrība- valsts. Regulējoša funkcija- regulē NN izdarīšanas rezultātā radušas attiecības. Preventīvā jeb brīdinošā funkcija- personu atturēšana no NN izdarīšanas; realizējas vispirms caur psiholoģisko ietekmi uz cilvēka apziņu ar iebiedēšanas un pārliecināšanas palīdzību; pastāv vispārīgā prevencija (visu personu atturēšana no NN) un speciālā prevencija (personas, kas jau izdarījusi NN, atturēšana no jauna). Audzinošā funkcija- audzina cieņu pret likumu.…