Vardarbība ģimenē ir viena no sarežģītākajām tiesiskās un sociālās drošības problēmām, jo tā notiek vidē, kurai parasti vajadzētu būt cilvēka drošākajai telpai. Ģimene un mājoklis tradicionāli tiek saistīti ar privātumu, savstarpēju uzticēšanos un valsts atturēšanos no nepamatotas iejaukšanās. Tomēr privātās dzīves neaizskaramība nevar tikt interpretēta kā aizsegs darbībām, kas apdraud citas personas dzīvību, veselību, brīvību vai cieņu. Ja ģimenes vai tuvu attiecību ietvaros rodas vardarbības draudi, valsts pienākums ir nodrošināt efektīvu aizsardzību, un tieši Valsts policija daudzos gadījumos ir pirmā institūcija, kas nonāk kontaktā ar cietušo, iespējamo varmāku, bērniem un citiem notikuma lieciniekiem. Tādēļ policijas rīcības ātrums, juridiskā precizitāte un spēja novērtēt risku var būt izšķiroša ne tikai turpmākā procesa kvalitātei, bet arī cilvēka fiziskajai drošībai.
Valsts policijas kompetence vardarbības novēršanā ģimenē nav reducējama tikai uz noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu pēc tam, kad kaitējums jau ir nodarīts. Mūsdienu regulējums paredz daudz plašāku pieeju: tūlītēju reaģēšanu uz izsaukumu, personu nošķiršanu, vardarbības draudu riska izvērtēšanu, pierādījumu fiksēšanu, cietušā informēšanu par aizsardzības iespējām, sadarbību ar tiesu, sociālo dienestu un bāriņtiesu, tiesas noteikto aizsardzības līdzekļu kontroli, kriminālprocesuālu drošības līdzekļu piemērošanas iniciēšanu un noteiktos gadījumos arī elektroniskās uzraudzības nodrošināšanu. Šī daudzslāņainā kompetence rāda, ka policijas uzdevums ir vienlaikus reaģēt uz jau notikušo, novērst tūlītēju atkārtotas vardarbības risku un palīdzēt izveidot aizsardzības mehānismu ilgākam laikam.…
Darbā aplūkotas policijas tiesības un pienākumi, reaģējot uz izsaukumiem par vardarbību ģimenē, policijas lēmums par nošķiršanu, pagaidu aizsardzība pret vardarbību, kriminālprocesuālie līdzekļi, cietušā tiesību aizsardzība un starpinstitucionālā sadarbība. Īpaša uzmanība pievērsta Latvijas normatīvajam regulējumam, tostarp likumam “Par policiju”, Krimināllikumam, Kriminālprocesa likumam, Civilprocesa likumam un Bērnu tiesību aizsardzības likumam. Darbā analizētas arī praktiskās problēmas, ar kurām policijas darbinieki saskaras vardarbības ģimenē gadījumos, kā arī iespējamie risinājumi efektīvākai cietušo aizsardzībai un atkārtotas vardarbības novēršanai.
