Senā ebreju valsts izveidojās ebrejiem sakaujot un pakļaujot kanaāniešus ap 1125. g.p.m.ē. Vecā Derība vēsta, ka senebreji pravieša Mozus vadībā aizgāja no Ēģiptes, lai meklētu labāku iztiku. Dievs Jahve bija izvēlējies ebrejus par izredzēto tautu un apsolījis tai Kanaānas zemes, bet ebreji solījuši pielūgt to kā vienīgo dievu.
Austrumos – lielā attālumā no Priekšāzijas senajām valstīm – 2. gt. P.m.ē. veidojās divi civilizācijas centri: Indija un Ķīna.
Indijas teritorija aizņēma Indostānas pussalu un Indas un Gangas baseinus. Maurju dinastijas valsti dibina Čandragupta I un viņa mazdēls veic lielus pārveidojumus valstī kā arī konsolidē valsti.
Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām. Ķīnā izveidoja Lielo Ķīnas mūri kā vienotu aizsardzības sistēmu pret klejotāju iebrukumiem. Ķīnā kaligrāfija kļuva par īstu mākslu.
…
