Latvijas politiskā attīstība 20.gadsimta 20-30.gados

Latvijas politisko partiju spektrs.
Visplašāko pārstāvību Latvijas Saeimās guva sociāldemokrāti, kuriem bija divas partijas. Marģeļa Skujinieka vadītā sociāldemokrātu (parasti pārstāvēja 2-3 deputāti), LSDSP (līdz 31 deputātam), kuras līderi bija Dr. Pauls Kalniņš, Ansis Rudevics un Dr. Fricis Menders. Tās veidoja kreiso spārnu.
Galēji kreisā bija Latvijas Komunistiskā partija (6-7 deputāti), kuras biedru skaits pakāpeniski saruka. Partiju finansiāli atbalstīja PSRS. Regulāri, pagrīdē, tiek izlaists partijas laikraksts “Cīņa”.
Pēc sociāldemokrātiem otro lielāko frakciju veidoja Zemnieku savienība (14-17 deputāti). Tā balstījās uz turīgo un vidējo zemniecību. Zemniecību pārstāvēja arī Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija, Kristīgo zemnieku un katoļu partija, Latgales demokrātiskā zemnieku apvienība, Latgales zemnieku progresīvā apvienība, Krievu zemnieku frakcija u.c.
Ierēdniecību un sabiedriskos darbiniekus pārstāvēja Jāņa Breikša un Gustava Zemgala Demokrātiskais centrs.

Savas sīkpartijas veidoja pat manu īpašnieki, delzceļnieki un citas interešu grupas.
Saeimā bija pārstāvētas pat 27 partijas.
Vismaz 8-9 partijām Saeimā bija tikai pa vienam deputātam.
2. Saeimas vēlēšanās 93 saraksti neieguva nevienu deputāta mandātu.
Parlamentārās demokrātijas laikā populārākās bija kreisās partijas.
Latvijas sabiedrība bija sociāli un arī etniski ļoti daudzveidīga.
Vēlēšanu sistēma bija ļoti liberāla, jo sarakstam, kurš startēja vēlēšanās, bija jāsavāc tikai 2,5% balsu, lai iegūtu pārstāvību Saeimā. Kandidātu saraksts bija jāparaksta tikai 100 vēlētājiem, kas neradīja īpašu šķērsli sīkajām partijām.
Latvijā bija nodrošināta plaša minoritāšu partiju piedalīšanās vēlēšanās. Saeimā tika pārstāvētas vairākas vācu, ebreju, krievu un poļu partijas un grupas.
…