Jaunās augsmes teorijas piekritēji papildina neoklasiskās nostādnes un uzsver iespējamo BEZ ārējo ietekmi uz mītnes zemes ekonomiku, tādu kā zināšanu ietekmi, cilvēka kapitāla attīstību, demonstrācijas iespaidu u.c. Ņemot vērā šos ārējos apstākļus, tika koriģēta neoklasiskā pieeja un papildināta ar potenciālajiem ieguvumiem, kas tika rūpīgi vākti no BEZ.
Plānveida ekonomikas pāreja uz tirgus ekonomiku 80. un 90. gados ir iezīmējusi jaunu teoriju par reģionu nesabalansētu attīstību.
Nesabalansētas attīstības teorijas piekritēji aizstāv uzskatu: ja valstij nav pietiekamu resursu, lai attīstītu vienmērīgi visus reģionus, tad atsevišķu reģionu paātrināta attīstība (domātas BEZ arī Krievijā un citās pārejas ekonomikas Eiropā) šādos gadījumos varētu būt labākais risinājums.
Līdzīgi arī autori Thomas Farole, Gokhan Akinci uzskaita mērķus, kāpēc brīvās ekonomiskās zonas parasti tiek veidotas:
1. Lai piesaistītu ārzemju tiešās investīcijas.
2. Lai kalpotu kā spiediena vārsts, lai mazinātu liela mēroga bezdarbu.
3. Lai atbalstītu plašāku ekonomisko reformu stratēģiju.
4. Kā eksperimentālas laboratorijas jaunu politiku un pieeju piemērošanai.
…
Brīvo ekonomisko zonu būtība Daudzu pētnieku darbos, vārdnīcās un likumos ir sniegtas dažādas BEZ definīcijas, taču pārsvarā tās uzskata par norobežotām teritorijām, kas izslēdz daļu valstu, kurās šīs zonas aizņem lielus apgabalus (Ķīna) vai visu valsts teritoriju (Maurīcija). No praktiskā viedokļa ierobežotā teritorijā vieglāk kontrolēt uzņēmumu darbību un iegūt precīzāku informāciju. Tomēr BEZ fiziskās robežas var būt traucējošas, jo tās var aizņemt veselus reģionus vai atrasties vairākās vietās valstī tikai viena uzņēmuma ietvaros. Apkopojot un izvērtējot dažādu autoru, kā arī citos avotos atrodamās definīcijas, tiek piedāvāta BEZ definīcija, kas apvieno dažādo, klasiski izveidojušos zonu – brīvostu, eksporta ražošanas zonu, speciālo ekonomisko zonu u.c. – skaidrojumus un nepārkāpj vienas valsts robežas: BEZ ir ar likumu noteiktas valsts teritorijas daļas vai atsevišķas biznesa vienības, kuru darbību nosaka valstī pieņemtais BEZ likums, kas piedāvā dažādus stimulus, lai piesaistītu ārvalstu un vietējos investorus un ir pakļauts speciālam muitas režīmam. Citi avoti brīvās ekonomiskās zonas skaidro kā – norobežoti ģeogrāfiskie apgabali, kas ir ietverti valsts nacionālajās robežās, kur uzņēmējdarbības noteikumi atšķiras no tiem, kādi dominē valsts teritorijā. Šie atšķirīgie noteikumi galvenokārt ir saistīti ar investīciju apstākļiem, starptautisko tirdzniecību un muitu, nodokļiem un normatīvo vidi. Brīvā ekonomiskā zona ir dota uzņēmējdarbības vide, kas paredzēta, lai būtu daudz liberālāka no politikas viedokļa un efektīvāka no administratīvā viedokļa, nekā tā, kas ir valsts teritorijā.
