Lēņu sistēmu uzskata par viduslaiku fenomenu, kas izveidojās 8.gs. tagadējās Francijas teritorijā. Par šīs kārtības ievedēju uzskatīts Kārlis Martels (688.-741.) no Karoliņģu dzimtas, kas tajā laikā franku impērijā pildīja majordoma pienākumus.
Latvijas vēsturē lēņu sistēma ienāk 13 gs. un ir pamatā turpmākajam politisko un sabiedrisko attiecību modelim Livonijas periodā.
Lēņu tiesības bija savdabīga viduslaiku tiesību nozare, kas regulēja ne tikai privātās, bet arī publiskās attiecības. Privātā sfērā tās bija nesaraujami saistītas ar lietu, ģimenes un mantošanas tiesībām, savukārt par lēņu zvēresta laušanu vai nepaklausību draudēja kriminālatbildība līdz pat goda atņemšanai vai (un) dzīvības zaudēšanai.1…
