Z. Freids iepazīstina ar uzskatiem par bailēm un dvēseles dzīves pamatdziņām. Freids apgalvo: ”Bailes ir afekta stāvoklis, proti, virknes tīksme - netīksme noteiktu izjūtu apvienojums ar tām atbilstīgo atvieglojumu inervācijām un to uztveri, kā arī kāda noteikta nozīmīga notikuma pārmantots nogulsnējums, kas salīdzināms ar individuāli histērisku lēkmi.” (390.lpp)
Freids izsaka, ka pirmās bailes izraisījusi dzimšana. Izšķir reālās un neirotiskās bailes (gaidu bailes, fobijas, histērijas). Autors apgalvo, ka neapmierinātais libido, pārvēršas neirotiskās bailēs. Tas var notikt infantilā vājuma dēļ vai izstumšanas dēļ, un afekta daudzums pārvēršas bailēs, kā agresijā un mīlestībā. Tiek secināts, ka neirotisko baiļu gadījumā cilvēki baidās no paša libido, un šīs bailes ir iekšējas, tās netiek atzītas. Tiek uzskatīts, ka Es ir vienīgā baiļu vieta, un trīs baiļu pamatveidi – reālās bailes, neirotiskās bailes un sirdsapziņas bailes- ir saistāmi ar Es atkarībām – no ārpasaules, Tas un Virs-Es.
Pētot, kā bailes rodas noteiktu fobiju gadījumā, izraugoties gadījumus ar tipisku vēlmju ierosu izstumšanu no Odipa kompleksa, tika gaidīts, ka mātes libidozais noslogojums izstumšanas dēļ pārvēršas bailēs.…
