Grāmatā ir uzsvētrs nemainīgums. Sākumā mūs iepazīstina ar sīkām detaļām, kas visas grāmatas garumā tiek pieminētas līdz tās beigām, kad jau pieaugušais Jēkabs iet pa tām pašām ielām, garām tām pašām mājām, dzirdot joprojām no bērnības nesalaboto durvju atsperi, kā arī mājās viss it kā sastinga, viss ir tajās pašās vietās, jo tā vajag, visam jabūt savās vietās, citādi neko nevarēs atrast tumsā.
Kad pieaugušais Jēkabs atnāca pie vecākiem, viņam bija daudz kas stāstāms, tomēr viņš nestāstīja, …
