-
Ievads komunikācijas teorijās. Masu komunikācija
Referāts7 Sabiedriskās attiecības, Socioloģija, Žurnālistika
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Masu komunikācijas attīstība | 4 |
1.1. | Prese | 4 |
1.2. | Radio | 5 |
1.3. | Kino un televīzija | 5 |
1.4. | Internets | 5 |
2. | Masu komunikācijas specifika | 7 |
3. | Masu komunikācijas modelis | 8 |
4. | Masu komunikācija mūsdienās | 10 |
Secinājumi | 11 |
SECINĀJUMI
Tieši tā pat kā komunikācijas zinātnei arī masu komunikācijas nozarei ir ļoti sena bagāta vēsture. Masu komunikācija visbiežāk ir tikusi izmantota kā spēcīgs, taču fiziski nevardarbīgs, masu vadīšanas ierocis. Masu komunikācijas un politiskās varas attiecībās jautājums par varu vienmēr ir bijis saistīts mediju spēcīgo ietekmi. Efektīvi valda tas, kurš efektīvi izmanto mediju varas iespējas.
Masu komunikācijas funkcija laika gaitā arī ir krasi mainījusies, mūsdienās vairs nav tik daudz kā propagandas ierocis, bet gan spēcīgs sabiedriskās domas veidošanas instruments. Ne jau par velti brīvi un neatkarīgi masu mediji tiek dēvēti par ceturto valsts varu. Es velētos citēt 19.gs krievu filozofu Vladimiru Solovoju:
„„Publika” pati nedomā tāpat kā pati sev nešuj zābakus un necep maizi. Gan garīgajā, gan materiālajā jomā tā savā dzīvē izmanto visu gatavu un gatavās domas veicina tās pašapmierinātību.”
Lai gan mūsdienās valda kultūras pārbagātība visās dzīves sfērās un visu sabiedrību nevar „bāzt vienā maisā”, lielākā daļa vidusmēra cilvēki tomēr dod priekšroku gataviem viedokļiem, domam un pārliecībām. Turklāt, mūsdienu medijos nepastāv jautājums par ziņojuma patiesumu. Šodien ikkatrs var sniegt ziņojumu, tieši tā pat kā informācijas patērētājs var izvēlēties to atkarībā no saviem uzskatiem un pārliecības.
…
Par masu komunikāciju ir pieņemts dēvēt informācijas sistemātisku pārraidi sabiedrībai ar mērķi izplatīt un nostiprināt, kādas noteiktas garīgās vērtības un ietekmētu ļaužu masas ideoloģiskā, politiskā, ekonomiskā, vai kādā citā jomā. Ne reti ir sastopams viedoklis, ka masu komunikācija pilnā mērā radās tikai pēc tam, kad Bībeli sāka publicēt sabiedrībai saprotamās valodās, kā – vācu, franču, angļu u.c. Jo, pirms tam, to varēja lasīt tikai latīņu valodā, kuru prata sabiedrības niecīga daļa. 20. gadsimtā, komunikācijas teorijās bija nostiprinājies jauns izpētes virziens – masu komunikācija. 20.gs. divdesmitos gadus var uzskatīt par masu komunikācijas uzplaukuma laiku, tas tā notika, pateicoties tehnoloģijas attīstībai, kuras nu atļāva apstrādāt liela apjoma vārdiskās, vizuālās, muzikālās informācijas masveida tiražēšanai. Mūsdienās galvenais instruments, lai masu komunikācija būtu iespējama un varētu izplatīt nepieciešamo informāciju ir televīzija, prese, radio, internets un arī kino. Šos līdzekļus dēvē par masu informācijas līdzekļiem jeb masu medijiem.