Pasaulē ir trīs lietas, no kurām nevienam nav iespējams izvairīties – piedzimšana, mīlestība un nāve. Mēs visi, kas ir dzīvi no pirmās lietas – piedzimšanas – vairs nevaram izvairīties, tad iet mīlestības, no kuras mēs domājam, ka varam izvairīties, bet tas brīdis pienāk katram un, kaut ko vai kādu jau dzīvē mēs iemīlam, kaut vai paši sevi, un tajā brīdī dzīve spēj mainīt savu gājumu. Nāve, tā nu ir tā lieta, kas pienāk, neko neprasot, un mēs visi lēnām ejam uz to, nevienam pat nenojaušot. Tas, manuprāt, arī savā ziņā ritēja cauri visam Remarka darbam – trīs lietas, kas nemainās, un cilvēks, kas tās izdzīvo.
Romāna viena no varoņiem Roberta Lokampa dzīve, domas un uzskati vairāk vai mazāk aptver Remarka idejas par cilvēka likteni un sūtību. Kopumā trīs draugus nesaista tikai vienkārša frontes draudzība vien, bet arī kopēji uzskati un arī liktenis, kas sagaidījis pēc kara gaitām. Viņi dara darbu, nekaunas no nabadzības.
…
