Nāve skāra viduslaiku cilvēku citādi nekā 20.gadsimtā. Tā bija daudz ikdienišķāka, jo dzīvot un nemitīgi nepretstatīt sevi ar nāvi, nepievērst tai uzmanību nebija iespējams. Nāve par sevi atgādināja visdažādākajos veidos, tā bija dzīves sastāvdaļa, jo cilvēku tai gatavoja no pašas dzimšanas. Nāve veidoja un būtiski ietekmēja visu dzīvi- cilvēks nemitīgi izjuta tās varenību. Viduslaiku cilvēks daudz vairāk nekā šodien bija pakļauts savai apkārtnei un tās spēkam. Viņš šajā laikā vēl ir ļoti saistīts ar dabu, kas ietekmēja viņa dzīvi. Ik solis bija saistīts ar briesmām, jo cilvēks viduslaikos stājās cīņā ar viņa dzīvi apdraudošiem spēkiem: zemniekiem bija jācīnās ar laika apstākļiem, meža zvēriem un badu, pilsētniekiem- ar ienaidniekiem, kas uzbruka pilsētas mūriem.…
