Patnetu piešķiršana, pirmie patneti.
Vecākā zināmā (rakstiski saglabājusies) patentu sistēma Eiropā radās Venēcijā - 1323.gadā Johanness Teotonikus apsolīja uzbūvēt pietiekamas jaudas dzirnavas, lai apkalpotu visu pilsētu. Venēcijas valdība deva šādas tiesības un apņēmās samaksāt, ja dzirnavas tiks uzbūvētas. [3]
Uzskata, ka patenta likums radies Itālijā 1474. gadā. To izrakstīja Venēcijas Republika, kā dekrētu. Par kādu jauna izgudrojuma pielietošanu, bija japaziņo valstī, tādējādi iegūstot aizsardzību pret iespējamu pārkāpumu. Tā laika patenta ilgums bija 10 gadi.
Taču patenti pastāvējā pirms izveidotajiem tiesību aktiem. Vissenākais pierādījums meklējams 500 gadus pirms mūsu ēras, kad Tā laika Grieķijas pilsētā Sybaris, visiem, kas bija izveidojuši, atklājuši kādu jaunu izgudrojumu, tika maksāta prēmija.
1555. gadā Francijā, Karalis Hendirijs II ieviesa patenta apraksta publicēšanu. Francija patentus peišķīra monrhijām un citām iestādēm,piemēram kā, Parīzes Parlamentam.
1790. gadā izgudrotājam Semjuelam Hopkinsam uz 14 gadiem tika izdots pirmais ASV patents, ko parakstīja pats prezidents Džordžs Vašingtons, - par kālija sāļu izmantošanu kā mēslojumu lauksaimniecībā.
Tā pakāpeniski patentus sāka piešķir daudzās valstīs. Un visai tuvā nākotnē, valstis savās likumdošanās ieviesa patentu likumus.
…
