Dažos Aristoteļa un Platona uzskatos es saskatīju likumsakarības. Pirmkārt, Platons ir teicis, ka vienotā valstī jābūt vienotiem priekiem, vienotām bēdām, vienotām tradīcijām, savukārt, Aristotelis izteicās, ka valsts ir vienots veselums, kas sastāv no atsevišķiem svarīgiem elementiem, piemēram, cilvēks, ģimene. Manuprāt, ja mēs dzīvojam vienotā valstī, tad cilvēkiem arī nepieciešams būt vienotiem, vienam otru atbalstīt. Protams, nekad nebūs situācijas, kad visi viens otram piekritīs. Pēc abu domātāju izteiktajām idejām, aizdomājos par to, ka valstij patiešām vajag būt vienotai. Un neviens cits, kā tikai mēs, neveidojam savu valsti, neizkopjam tradīcijas, neveidojam mītus, ko atstāt nākamajām paaudzēm. Patiesiem latviešiem ir jāzina par to, kā mēs esam dzīvojuši, jāizprot tas, cik svarīgi, ka Latvija tomēr ir brīva valsts, kur galvenā pārvaldes sistēma ir demokrātija, nevis totalitārisms. Platons teica, ka cilvēkam ir jādzīvo valsts dēļ nevis otrādi, tātad mums vajadzētu darīt visu, lai valstij ir labāk, jo, lūkojoties uz pašreizējo situāciju, cilvēki nosoda valstsvīrus, bet paši neko nespētu izdarīt. „Ir pareizas un nepareizas valsts pārvaldes formas” – šim apgalvojumam nevar nepiekrist. Katrā valstī ir savs ekonomiskais un politiskais stāvoklis un tas, kāda pārvaldes forma ir valstī, atkarīgs no situācijas. Citiem nepieņemama liekas demokrātija, savukārt, es nevēlētos dzīvot valstī, kur valda monarhija. …
