Vērtējums:
Publicēts: 15.05.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 1.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 2.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 3.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 4.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 5.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 6.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 7.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 8.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 9.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 10.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 11.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 12.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 13.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 14.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 15.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 16.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 17.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 18.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 19.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 20.
  • Prezentācija 'Dabas rezervāti Latvijas teritorijā', 21.
Darba fragmentsAizvērt

Grīņu dabas rezervāts
Dibināts 1936.gadā, Pāvilostas novadā.
Platība: 1455 ha
Rezervāts izveidots, lai aizsargātu ļoti retu meža augšanas apstākļu tipu - grīni, kurā sastopama reta, atlantiskā perioda augu sugu - Grīņu sārtene.
Grīņu dabas rezervātā skrajas, mitras priežu un bērzu audzes mijas ar mitrām grīšļu un graudzāļu pļavām, sastopams nelielā teritorijā gar Baltijas jūras piekrasti.
Izšķir viršu grīni un zāļu grīni.

Grīnis, kā Latvijas mežu augšanas apstākļu tips ir veidojies nabadzīgās, mitrās smilšu augsnēs. Te jau kopš seniem laikiem līsti līdumi, veikta nosusināšana, ierīkoti tīrumi, pļavas un ganības.
Viršu grīnis ir līdzens. Tas atrodas augstākās reljefa vietās, nekad nepārplūst. Tā koku stāvu veido priedes un bērzi. Plašus virsājus, kas ainavai piešķir vienmuļību, te aizņem raksturīgākais augs – sila virsis.

Teiču dabas rezervāts
Dibināts 1982.gadā, Madonas, Varakļānu un Krustpils novados.
Platība 19779 ha
Teiču rezervāts ir lielākais dabas rezervāts Latvijā un tā purvs ir viens no lielākajiem neskartajiem augsto-sūnu purviem Baltijā.
Teiču rezervāts ir iekļauts Ramsāres konvencijā par starptautikskas nozīmes mitrājiem.
Teiču dabas rezervāts ir nozīmīgs - purvam specifisku un retu putnu sugu saglabāšanā - kā barošanās un atpūtas vieta migrējošiem ūdensputniem.


Autora komentārsAtvērt
Atlants