Austrumu politiskās kultūras normas un tradīcijas ir saistītas ar kolektīvismu, dzīves kolektīvas organizācijas dominēšanu pār individuālo utt. Konfliktu risināšanas iespējas ir saistītas nevis ar juridisko dokumentu izskatīšanu, bet ar apelāciju valdnieku morālajai autoritātei. Tāpēc par austrumu politiskās kultūras tipa normu kļuva paraža, nevis likums, vadītāju viedoklis, nevis konstitūcija. Cilvēka statuss ir atkarīgs no viņa lietderības sabiedrībai.
Pašreizējā Latvijas politiskajā kultūrā etniskā identitāte bez pārspīlējumiem kļuvusi par dominējošo. Neskatoties uz etniskās identitātes pozitīvām, ar to identitāšu spektrs nav izsmelts. Globalizētās Rietumeiropas demokrātijas apstākļos indivīds ir sašķelts vairākās identitātēs, no kurām lielākā daļa neattiecas uz viņu kā etniskās kopienas pārstāvi. Arī attiecībās ar valsti indivīda tiesību nodrošināšana ir primārais attiecību saturs. Tā kā kopš 19. gs. vidus latviešu politiskās kultūras autori izvēlējas Rietumeiropas politiskās kultūras vērtības par latviešu un Latvijas orientieri, mūsdienu politiskā diskursa autoriem, politiskai elitei un akadēmiskām aprindām jāapzinās šī politiskā diskursa spēja un nepieciešamība mainīties.
…
