Indivīda drošība ir labs izejas punkts, lai izvērstu plašāku analīzi, daļēji tādēļ, ka tā piedāvā skaidru pamatu, lai sagrautu redukcionistisko ilūziju, ka nacionālā un starptautiskā drošība ir tikai vienkāršs turpinājums rūpēm par atsevišķu cilvēku likteni.
Valsts ir galvenais draudu un drošības avots indivīdiem. Indivīdi lielā mērā rada pamatu valsts centieniem rast drošību , bet vienlaikus rada tiem zināmus ierobežojumus. Ņemot vērā, ka cilvēki ir galvenais nedrošības avots cits citam, indivīda drošības problēma drīz vien iegūst plašāku sabiedrisku un politisku dimensiju.
Drošības ideju ir vienkāršāk attiecināt uz lietām, nevis uz cilvēkiem. Ar to saistītie faktori, piemēram , dzīvība, veselība, stāvoklis sabiedrībā, turība, brīvība, ir daudz sarežģītāki. Indivīda drošības dažādie aspekti bieži vien ir pretrunīgi, turklāt ir grūti atšķirt, vai to vērtējums ir subjektīvs vai objektīvs. Neviens cilvēks nevar justies pilnīgā drošībā; maz būs tādu , kuri nedaudz ilgāk par mirkli ir izjutuši šādas absolūti drošas dzīves pliekanību.Vispārējas drošības neiespējamība liek pievērst uzmanību specifisko draudu analīzei.…
