Valsts pamatlikumā ir precīzi noteikti varas atzaru pienākumi, lai katra institūcija pildītu savus īpašos uzdevumu un piedalītos kopīgā varas dalīšanas sistēmā, t.i., tās lēmumi un rīcība vienmēr būtu pakļauta citu valsts institūciju uzraudzībai un tā pati savukārt varētu kontrolēt citu varas pārstāju rīcību.
Viena no senākajām valsts politikas problēmām ir bijusi varas nonākšana tikai vienas vai dažu personu rokās, tās pārmērīga lietošana visās dzīves jomās un sabiedrības nespēja varas pārstāvjus kontrolēt.
Šo problēmu demokrātiskās valstīs novērš, izmantojot varas dalīšanas principu, kurā likumdevēja vara, izpildvara un tiesu vara savstarpēji sadala savus pienākumus, papildina un uzrauga cita citus.
Kāpēc ir nepieciešama varas dalīšana?
Lai efektīvi pārvaldītu sabiedrību ir nepieciešami skaidri noteikt valsts funkcijas- kas valstij jādara un kas nav jādara un katras funkcijas izpildei izveidot atbilstošu institūciju;
Tā kopumā mazina valsts iejaukšanos personas privātajā dzīvē. Tā kā katrs valsts atzars veic tikai savus uzdevumus un vienlaikus uzrauga pārējos, lai tie nepārsniegtu savas pilnvaras, valsts vara kopumā tiecas darīt tikai to, kas nepieciešams.
Tā novērš vai mazina iespēju tautas ievēlētiem pārstāvjiem izmantot varu nelietderīgi vai ļaunprātīgi – personiskās vai šauras grupas interesēs.
…
