Ziņas par reklāmu sastopamas jau pirmatnējos rakstiskajos vēstures dokumentos. Veicot izrakumus Vidusjūras valstu teritorijā, arheologi atrada ikrātnes ar informāciju par dažādiem notikumiem un piedāvājumiem. Senie Romieši paziņojumus par gladiatoru cīņām rakstīja uz sienām, bet feniķieši savos klejojumos aprakstīja klintis, dažādi slavinot šajos uzrakstos savas preces. Visu to var uzskatīt par sākumu ārējai reklāmai. Kāds uzraksts uz sienas Pompejā slavināja politiskos darboņus un aicināja cilvēkus nodot par tiem savas balsis. Cits senās reklāmas veids bija pilsētas saucēji. Senajā Grieķijā „Zelta laikmetā” tie bijasaucēji, kuri ziņoja par vergu, lopu un citu preču pārdošanu.
Sava veida kreklā bija arī amatnieku marķējums un viņu izgatavotām lietām, piemēram, podnieku gravējumi uz saviem ražojumiem. Laba amatnieka slava izplatījās ātri, pircēji sāka meklēt preci ar viņa zīmi. Ražošanai centralizējoties un tirgum attālinoties, markas nozīmīgums pastāvīgi auga. [1., 507]
Iespieddarbu laikmets
1440 gads deva cilvēcei jaunas iespējas – parādījās jauns saziņas līmenis – masu komunikācija. 1441. gadā, kad parādījās Ioganna Guttenberga kustīgie burti, tas veicināja masu rakstprātību, masu komunikāciju un arī reklāmu. Iespieddarbu pieejamība ļoti daudzu cilvēku skaitam palielināja raksprātības līmeni, kas savukārt veicināja daudzus tirgotājus stingrāk reklamēt savu produkciju. Pirmā iespiesta reklāmas produkcija ietvēra sevī afišas, reklāmas lapas un dažādas reklāmas avīzēs. …
