-
Autovadītāju attieksme pret stopētājiem
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| Respondentu raksturojums | 3 | |
| Datu analīze | 4 | |
| Secinājumi | 6 | |
| Pielikums | 7 |
SECINĀJUMI
• Latvijā stopetāji kļuva par regulāru parādību 60.gados.
• Stopētājs ir tas kam ir drosme uziet uz ceļa un pacelt roku pretī braucošajai mašīnai.
• Pēc respondentu domām, stopētāji ir piedzīvojumu meklētāji. Tie ir cilvēki, kuros ir interesanti klausīties, jo viņi ir daudz ko piedzīvojuši.
• Autovadītāji stopētājus vienmēr izvēlas pēc ārējā izskata, jo nevēlas, lai pēc tam gadās kāds pārpratums un strīds.
• Stopētājiem palīdzību pārsvarā nebaidās sniegt vīrieši. Viņi arī ir gatavi aizvest tik cilvēkus, cik atļauj vieta automašīnā un pat vairāk.
• Tie šoferi, kuri vienmēr izpalīdz stopētājiem, ļoti iespējams, ka paši ir bijuši vai vēl jo projām nodarbojas ar stopēšanu. Viņi zina, kā tas ir, kad jāstāv uz ceļa ar paceltu roku.
• Mazāk bail uzņemt ir sievietes, jo tās nekad necentīsies izdarīt kādas muļķības. Viņas ir mierīgākas, labsirdīgākas. Taču autovadītāji labsirdīgāki ir vīrieši.
Hipotēze – autovadītāji pret stopētājiem attiecas pozitīvi un ir gatavi izpalīdzēt.
Darba autore no šī darba ieguva pozitīvu pieredzi ar izpalīdzīgiem autovadītājiem. Masu medijos sniegtā informācija apgalvo, ka stopēt ir bīstami, jo tas ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku pazušanā, bet pēc veiktajām intervijām ir skaidri redzams, ka pašiem autovadītājiem iekšēji ir bail uzņemt kuru katru stopētāju, tāpēc nākas viņu sākumā novērtēt.
Hipotēze ir pilnībā apstiprinājusies, jo neviens respondents nebija rupjš un ar mieru piekrita, kad tiek intervēts. Visiem tas bija kas jauns un nebijis. Vispatīkamākie šoferi viennozīmīgi ir tie, kuri nebaidās uzņemt stopētājus.
…
IEVADS Stopēšana ir radusies hipiju laikā jeb to saukto puķu bērnu laikā, kad nācās pārvarēt lielus attālumus, lai nokļūtu no viena koncerta uz otru. Stopēšana, tāpat kā hipiji, ir kustība, kas radusies ASV un pamazām nonāca Eiropā un Latvijā. Autostops ir pats vienkāršākais un lētākais pārvietošanās veids pasaulē. Latvijā stopetāji kļuva par regulāru parādību 60.gados. Stopētājs ir tas kam ir drosme uziet uz ceļa un pacelt roku pretī braucošajai mašīnai. Stopē gan lieli, gan mazi, pa vienam un vairāki. Tie stopē visos gadalaikos, jo kā teikts angļu parunā – „ nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs”. Šie cilvēki ir sastopami ceļu malās un sabiedrisko autobusu pieturās. Ikviens ir saskāries kaut reizi mūžā ar šiem cilvēkiem, ir tādiem izpalīdzējis vai vismaz redzējis. Visi zina, kas ir stopētājs, taču kāda ir autovadītāju attieksme un viedoklis par šiem cilvēkiem īsti nav skaidrs. Mērķis – noskaidrot automobiļu vadītāju viedokli un attieksmi pret stopētājiem. Uzdevumi mērķa sasniegšanai – 1. Noskaidrot autovadītāju domas par stopētājiem. 2. Analizēt autovadītāju izveidotos kritērijus, stopētāju uzņemšanai. 3. Noskaidrot autovadītāju pieredzi ar stopētājiem. 4. Apkopot rezultātus un izdarīt secinājumus. Metode – strukturētā intervija. Pētnieciskie jautājumi – 1. Kādi ir noteicošie kritēriji, pēc kuriem izvēlas stopētājus? 2. Kāda attieksme un izturēšanās autovadītājiem ir pret stopētājiem? Priekšmets – automobiļu vadītāju attieksme pret stopētājiem. Objekts – 7 autovadītāji.
