Atoms (grieķu άτομον 'nedalāms') ir mazākā vielas sastāvdaļa, kas saglabā vielas ķīmiskās īpašības. Atomi veido matēriju mums visapkārt.
Lielākā daļa atomu sastāv no trim mazākām vienībām:
• elektroniem, kas ir negatīvi lādēti; elektrons ir visvieglākā atoma sastāvdaļa;
• neitroniem, kam nav lādiņa - tie ir neitrāli; to masa ir aptuveni 1838 reizes lielāka par elektrona masu.
• protoniem, kas ir pozitīvi lādēti; protonu masa ir aptuveni 1836 reizes lielāka par elektrona masu.
Atomiem parasti ir apvienoti molekulās - piemēram, ūdens molekula sastāv no diviem ūdeņraža atomiem un viena skābekļa atoma. Ja atomam kāds cits atoms atrauj vienu vai vairākus elektronus, veidojas jons.
Atoms ir ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa; vielu teorētiskās ķīmiskās dalāmības robeža.
Atoma kodols sastāv no elementārdaļiņām – protoniem un neitroniem, kurus vienā vārdā sauc par nukloniem.
Nuklonu mijiedarbība. Kodolspēki.
Kodolā starp nukloniem būtiska nozīme ir:
1) elektromagnētiskai mijiedarbībai starp protoniem, kura izraisa to
atgrūšanos un nosaka smago elementu kodolu nestabilitāti;
2) stiprai mijiedarbībai, kas saista protonus un neitronus kodolā un nosaka
kodolspēkus.
Kodolspēki.
…
