Ozons (O3) ir viena no skābekļa alotropajām formām, ozona molekula sastāv no 3 savstarpēji saistītiem skābekļa atomiem. Ozons ir gāze, kuras kušanas temperatūra ir -930, viršanas temperatūra -1120 C un relatīvais blīvums attiecībā pret gaisu 1,6. Ozonu atklāja 1840. gadā, pētot ūdens elektrolīzes procesu. Laboratorijā ozonu var iegūt, apstrādājot sausu skābekļa plūsmu elektriskās izlādes laukā ( ~10 000 V).
3O2 -> 2 O3
Ozona daudzums Zemes atmosfērā ir 3.3 * 109 t. Ozona slānis, tā biezums normālos apstākļos ir 2,5 mm vai 250 Dobsona vienību, tas pasargā biosfēru no Saules starojuma spektra ultravioletās daļas.
Zemes virsmas tuvumā un troposfērā ozona koncentrācija ir 0 - 10-4 %, tad stratosfērā tā ir līdz 100 reižu augstāka. Tomēr arī stratosfērā ozona koncentrācija ir niecīga, jo arī šajā atmosfēras zonā gaiss pamatā sastāv no slāpekļa (78 %), skābekļa (21 %) un argona (~ 1 %), bet ozona koncentrācija ir ap 0.001 %. Ozona slāņa profils ir stipri atkarīgs no ģeogrāfiskā platuma, gadalaika, Saules aktivitātes un citiem faktoriem. …
