Un tagad pārejam pie mūsdienām. Krusta karš vēl arvien nav beidzies, tikai tagad šie „krustneši” ir mainītās lomās. Ar krustnešiem šobrīd apzīmējami ir ,lielākoties, islāmticības piekritēji. Tie ir tie „trakie”, kuri cenšas savā nāvē „paķert” vairāk dzīvību sev līdzi, lai būtu tuvāk Allāham. Un vai tas nav ticības vārdā? Tikai katrs cilvēks pats izvēlas, kā šo ticību izplatīt. Citi to centās izdarīt ar ieročiem un nežēlību, citi ar mieru, bet vēl citi centās sev pievērst pienācīgu uzmanību, tādējādi panākot to, ka pārējiem tādu „ticīgo” dēļ bija jāziedo savas dzīvības. Viduslaikos šie Krusta kari bija tikai pārejošs process, bet mūsdienās tas turpinās nepārtraukti. Un atkal ziņās tiek stāstīts par to, ka kāds musulmanis ir „uzspridzinājies”. Vai tiešām viņi šo ticību izprot? Man liekas, ka te vairāk ož pēc savtīgiem mērķiem, jo tādā veidā viņi vairāk gūst labumu sev (vismaz pēc viņu domām) , nekā izplata savu ticību. Tāpēc teikšu to, ka viduslaikos Krusta karu mērķi no mūsdienu Krusta karu mērķiem stipri atšķiras. Protams, rezultāts tāds pats – daudz bojāgājušo cilvēku. …
