Starptautiskā un nacionālā likumdošana nosaka bērnam īpašu statusu sabiedrībā. Valstij un sabiedrībai ir nepieciešams īpaši aizsargāt bērnu, jo bērns ir nacionālā vērtība un valsts nākotne. Bērnība nav jāuztver kā sabiedrības nasta, bet gan kā tās attīstības resurss.
Taču pēdējā laikā sabiedrību vairākkārt satraukuši daudzi notikumi, kas liek nopietni domāt par bērna tiesību aizsardzības stāvokli Latvijā, jo no vardarbības ir cietuši daudzi bērni – gan ģimenē, gan tie, kas atrodas valsts aprūpē. Daudzi bērni nemācās, daudzi iesaistīti noziedzībā, narkomānijā un prostitūcijā vai cieš no emocionālas, fiziskās un seksuālās vardarbības. Ļoti daudzi bērni dzīvo nabadzībā vai kļuvuši par ielas bērniem.
Bērnu tiesību aizsardzības jomā ir pieņemti daudzi starptautiski dokumenti, radīti jauni normatīvie akti, veikta likumdošanas pilnveidošana, nosakot bērna tiesības un pienākumus, kā arī nosakot bērnu tiesību aizsardzības organizāciju un valsts un pašvaldības institūciju kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā. Svarīgākie no tiem ir ANO Konvencija par bērna tiesībām, kas ratificēta Latvijā 1991.gada 4.septembrī un Bērnu tiesību aizsardzības likums, kas pieņemts 1998.gada 19.jūnijā.…
