Stress ir izmaiņas organismā kā atbildes reakcija uz jebkuru ārējās vides stimulu (stresoru).1
Stress (no angļu val. - spiediens, sasprindzinājums) ir gan prāta, gan ķermeņa resursu mobilizēšana, lai organisms spētu veikt nepieciešamās emocionālās un fizioloģiskās pārmaiņas. Stress var būt divējāds. Pozitīvais jeb «veselīgais stress» – eistress, ko izraisa situācijas, kas rada pozitīvas emocijas, piemēram, uzvara spēlē, liela, negaidīta veiksme. Un negatīvais jeb «kaitīgais stress» – distress, kas iestājas ilgstošas spriedzes rezultātā, negatīvu emociju izraisītās situācijās.2
Ikdienā parasti cilvēkiem vārds stress asociējas ar kaut ko negatīvu, bet stress tas ir neizbēgama cilvēka dzīves sastāvdaļa, jo mēs visu laiku dzīvojam pārmaiņās, kuras ne vienmēr ir negatīvas, līdz ar ko mēs sastopamies arī ar pozitīvu stresu.
Stress ir jebkur, mājās, skolā, darbā, uz ielas, stresa cēloņi (stresori) arī var būt pilnīgi viss, kas kaut kā iespaido cilvēka emocijas, kad cilvēkam vajag pielāgoties jaunai situācijai.
Stresa novēršanai cilvēki izmanto dažādas metodes, atkarībā no tā, vai tas ir eistress vai distress. Tāpat arī stresa iedarbība uz katru cilvēku ir individuāla, ņemot vērā viņa fizisko un psihisko stāvokli, personības īpatnības, līdz ar ko arī cilvēka cīņa ar stresu ir individuāla. Labi attīstītas intelektuālās spējas, fiziskā pievilcība un veselība, optimisms, attīstītas sociālās prasmes, laba materiālā situācija un atbalsts ģimenē ietekmē cilvēka spēju tikt galā ar stresa situācijām.…
