Ievads.
Šādu darba tematu izvēlējos, jo interesants likās fakts, ka Kurzemes – Zemgales hercogistei, kurā ietilpa arī Jelgava, savulaik ir piederējušas kolonijas, kuras neatrodas Latvijā, pat ne Eiropā – citos kontinentos. Interese radās arī par to, kādas saimniecības nozares hercogistē bija attīstītas un kas nesa peļņu hercogam.
Darbs sastāv no divām daļām – pirmā daļa ir „Kurzemes hercogistes saimniecība”, otrā daļa – „Kolonijas”.
Pieejamie avoti bija diezgan izsmeļoši, radu atbildes uz saviem jautājumiem, bija salīdzinoši viegli informāciju savākt un apkopot īsi un kodolīgi.
1.Kurzemes hercogistes saimniecība.
Hercoga Jēkaba plānos ietilpa hercogisti izveidot par ievērojamu un plašu tirdzniecības, rūpniecības un kuģniecības zemi. Hercogs Jēkabs noslēdza tirdzniecības līgumus ar visām ievērojamākajām Eiropas valstīm, uz kurām eksportēja lauksaimniecības un rūpniecības izstrādājumus – buru audeklus, kaņepju virves, darvu, lielgabalus, šaujampulveri.
Hercogam Jēkabam visas valdīšanas laikā piederēja 60 lieli tirdzniecības kuģi, daudz mazi kuģīši, kā arī 44 bruņoti un 15 neapbruņoti kara kuģi, kuri tika būvēti hercoga kuģu būvētavās, no kurām vislielākā atradās Ventspilī. Kuģus būvēja latviešu strādnieki un buras, tauvas, dzelzs daļas un citas detaļas ražoja no vietējiem materiāliem. Kurzemes flote bija lielāka par Polijas, Dānijas un Zviedrijas floti. Hercogistē kuģus būvēja arī pēc angļu un franču pieprasījuma, tādā veidā gūstot peļņu.
…
