Obligācijām parasti ir fiksēts dzēšanas termiņš. Lai tās nonāktu tirgū, tiek organizēta obligāciju sākotnēja izsole un pēc tam tās tiek apgrozītas otrreizēja tirgū. Pa šo laiku, no lēmuma par obligāciju emisiju pieņemšanas, līdz to nonākšanai tirgū, var notikt faktoru izmaiņas, kas ietekmē tirgus procentu likmes un līdz ar to arī obligāciju cenu. Tā kā tirgus faktoru izmaiņas notiek nepārtraukti, tad nepieciešams veikt regulāru obligāciju cenas pārvērtēšanu. Lai varētu noteikt obligāciju cenu jebkurā laika brīdi pirms to dzēšanas, tiek konstruēta ienesīguma līkne (yield curve).
Eksistē obligācijas bez periodiskas procentu izmaksas. Šāda veida obligācijas tiek pārdotas par cenu, kas ir zemāka par to nominālo vērtību, un tiek atpirktas par pilnu nominālvērtību (parādzīmes vai bezkupona obligācijas). Atšķirība starp diviem vērtspapīriem — obligācijām un akcijām — ir šāda: akciju turētāji ir arī emitenta kompānijas līdzīpašnieki, bet obligāciju turētāji būtībā ir aizdevēji. Arī tas, ka obligācijai ir dzēšanas termiņš, pēc kura obligācija tiek dzēsta, bet akciju termiņš nav nosakāms. Izņēmums ir konsoles obligācija, kura ir beztermiņa (tai nav dzēšanas termiņa).
Obligāciju emitenti var būt valstu valdības, bankas, uzņēmumi u.c. tirgus dalībnieki.
…
