Romānika
Romānika ir pirmais vēsturiskais stils, kas Eiropā radies 10. gadsimtā un ildzis līdz divpadsmitajam gadsimtam, bet Latvijā no 12. Līdz 14. gadsimtam. Romānikas izcilākie paraugi ir sastopami Francijā, Vācijā, Itālijā un Spānijā.
Šis stils balstās uz romiskajām un Bizantijas mākslas tradīcijām. Valdošais mākslas veids bija arhitektūra. Nozīmīgākās reliģiskās celtnes Romānikas laikā bija baznīcas un klosteri, kurās kā ornamenti kalpoja no romiešiem aizgūtie arhitektūras elementi: arka, velve, kupols. Galvenais dekoratīvais elements bija arkatūras josla, kas sastāvēja no vairākām vienā līnijā izvietotām pusloka arkām1.
Bazilika bija viens no izplatītākajiem celtnes tipiem sakrālajā arhitektūrā. Tās konstruktīvais pamats ir kolonna un velve. Visi uzbūves elementi bija redzami celtnes ārpusē.
Ietekmējoties no Bizantijas tradīcijām, tika celtas krusta kupola baznīcas. Šīs celtnes bija centriskas un simboliskas.…
