Stāstā „Sūnu ciema zēni” bija ļoti daudzi interesanti tēli, tomēr sīkāk es pastāstīšu tikai par dažiem šī stāsta tēliem, proti, tiem, kuri stipri atšķīrās no pārējiem tēliem. Tas ir Ciepslienes dēls Ješka, Melnās muižas kalps Slaucītājs, arī pats muižas īpašnieks.
Ļoti interesants tēls bija Ješka – viens no Sūnu Ciema iedzīvotājiem. Viņš bija ļoti drosmīgs un izpalīdzīgs, jo piekrita doties tālajā ceļā, lai varētu sūnciemiešiem atvest Laimes lāci. Ješka bija tas, kurš spēja pierunāt kaimiņus un pārējos ciema ļaudis pašiem sakopt savu apkārtējo vidi. Šis jaunais puisis pārliecināja Sūnu Ciema iedzīvotājus nebūt tik ļoti piesardzīgiem un māņticīgiem. Mēģinājumu mainīt sūnciemiešu domāšanu var atklāt un izlasīt Ješkas teiktajos vārdos: „No māņiem, pesteļiem un visādiem laimes nesējiem nav nekā. Laime ir tepat sūnu Ciemā, zem šīm kupenām un mēslu gubām, tikai tās jāattīra nost.”…
